Bronzas medaļas Latvijas čempionātā ar "TTT juniorēm", ceturtā vieta Eiropas U18 čempionātā un vēsturiska ceļazīme uz Pasaules U19 čempionātu – visu pūļu summas rezultātā Ainārs Čukste trešdien, 12. oktobrī, tika nosaukts par 2016. gada labāko jaunatnes treneri Latvijā. Pašlaik trenera redzeslokā jau ir 2017. gada notikumi.
Vairākas “TTT juniores” iekļautas Eiropas kausa izcīņas un Austrumeiropas līgas (EEWBL) pieteikumā. Kāda ir noruna ar TTT par meiteņu iesaisti?
Digna Strautmane sāk sezonu “TTT Rīga” sastāvā. Vai viņa kādā brīdī pārnāks uz “TTT juniorēm”, lems komandas vadība, taču tas būs atkarīgs no daudziem apstākļiem – kā veidosies spēku samēri Latvijas-Igaunijas līgā, kādi būs “play-off” pāri.
Luīze Šepte jaunatnē pārstāv Ventspili. Janetai Rozentālei – kuru gribam piesaistīt – ir saistības ar Jelgavu. Mūsu pozīcija nav “mums, mums, mums!” Esam demokrātiski, atvērti, ar ierobežotu treniņu skaitu, taču vēlamies meitenes redzēt komandā.
Trenera interese ir “TTT juniorēs” sapulcēt pēc iespējas lielāku Pasaules U19 čempionāta kandidātu loku. Protams, tam jāsakrīt ar kluba interesēm. Spēlētājām jābūt apritē un kluba sistēmā. Sadarbība ar TTT ir veiksmīga. Pārējo noteiks sezona – vairāk spēlēs attiecīgajā brīdī labākie.
Minēji U19 čempionātu. Tāpat kā 2016. gadā, nākamvasar daudzām meitenēm būs jāspēlē divās izlasēs. Vai šī iemesla dēļ esi ieinteresēts palielināt spēlētāju skaitu “TTT juniorēs”?
Lielāks skaits nav pašmērķis. “TTT juniorēs” uz vietu sastāvā ir 19 kandidātes. Visas nepretendēs uz vietu U18 un U19 izlasēs, jo daļa ir jaunākas, taču izlašu kodols komandā būs. Prognozēju, ka vairākas U18 meitenes varētu iekļūt U19 izlases sastāvā. Šobrīd vadošais trijnieks ir 1998. gadā dzimušās spēlētājas – Digna Strautmane, Laura Grabe un Dinija Pāvelsone. Ja gada laikā sevi pierādīs jaunas meitenes, būšu tikai priecīgs.
Labā ziņa ir lielais 1999. gadā dzimušo spēlētāju skaits un konkurētspēja. No vienas puses, labi, no otras – daudzām būs jāspēlē divos čempionātos ar ļoti mazu laika atstarpi. Junioru izlase trenēsies manā vadībā, bet U19 čempionāta laikā, visticamāk, Aigara Neripa vadībā. Tā būs divas nedēļas.
Kāda ir šīsvasaras pieredze meitenēm, kuras spēlēja divās izlasēs? Vai viņām bija vajadzīga papildus atpūta?
Nav lielas jēgas runāt vēlamības formā. Vienkārši ir, kā ir. Smagi ir katru reizi, kad starp čempionātiem ir 3-4 dienas. Tajā pašā laikā, sākot no 2016. gada vasaras, divos čempionātos kopā ir 14, nevis 18 spēles. Agrāk divus turnīrus ar 9+9 spēlēm šķīra tikai trīs dienas. Tagad ir par vienu brīvu dienu vairāk un mazāks spēļu skaits.
Jāsaprot, ka reizēm nākas kāpt pāri sev. Eiropas čempionāts ir mūsu algas un atskaites diena. Var nākties spēlēt, atpūtu saņemot vēlāk. Nacionālajā hokeja līgā “play-off” laikā spēles seko cita citai ar daudziem pagarinājumiem, spēlētāji cīnās uz ģībšanas robežas. Tāds ir sports un dzīve.
Vai šovasar lielāko gandarījumu sagādāja Latvijas U18 izlases sniegums?
Neteiktu, ka tas bija pārsteigums, taču, redzot komandas komplektāciju un sagatavošanos, pašam šķita, ka šai komandai klāsies vissmagāk. Spēlētājas izlasē ienāca no trīs grupām (tai skaitā no U17 un U20 izlasēm – Sportacentrs.com). Kā pluss nostrādāja fakts, ka komanda lielāko sezonas daļu pavadīja kopā un U18 izlase tika izveidota uz junioru bāzes. Arī klāt pienāca gudras meitenes, kuras varēja labi iekļauties. Piemēram, Dinija Pāvelsone, kurā redzams labs trenera darbs. Paldies visiem treneriem!
Ceturtdaļfināla spēlē pret Beļģiju parādījām raksturu. Uzskatu, ka Beļģijai bija abnormāli spēcīga komanda. Neticu augstākiem spēkiem, taču vairākiem gadījumiem grūti noticēt. Līdzīgi notika 2015. gada Eiropas U16 čempionāta spēlē pret Vāciju. Jau toreiz prognozēju, ka Vācija 2016. gadā finišēs trijniekā. Vācietes šogad bija finālā, taču pirms gada uzvarējām mēs.
Vācija bija stiprāka visos rādītājos, savukārt mēs pret viņām nespējām aizmest garām. Kaut kas mums palīdzēja. Tā bija spēle, kurā izšķīrās, vai spēlēsim par 1.-8. vai 9.-16. vietu. Vācija izcīnīja devīto vietu, bet mēs braucām uz pasaules čempionātu. Iespējams, Vācija to nebija mazāk pelnījusi.
Šogad tas atkārtojās spēlē pret Beļģiju. Līdz 30. minūtei viss notika viņām par labu. Beļģijai bija +14, taču veicām 17:0 izrāvienu...un aizbraucām uz pasaules čempionātu. Uzvarējām ļoti, ļoti spēcīgu komandu.
Vai, uzrunājot “TTT juniores”, teici, ka esam ceļā uz pasaules čempionātu?
Pasaules čempionātam nav papildus jāmotivē. Meitenes ir pacilātas par iespēju, viņām tas patīk. Šogad palika nepiepildītas iespējas Pasaules U17 čempionātā, kur nospēlējām sliktāk par savām spējām. Esmu sapratis, ka pats, pats svarīgākais ir atbraukt no tāda turnīra labā garastāvoklī – uz turieni neviens nebrauc necīnīties, par to pārmetumi ir nevietā. Jāmāk arī priecāties par to, ka tur esam.