"Sadarbībā ar Latvijas Basketbola savienību un Rīgas sporta skolām esam atjaunojuši TTT junioru un kadetu komandas, jo mums vajadzīga skaidra sistēma attīstībai. Lai meitenes saprastu, kāds ir ceļš uz augšu," ceturtdien, 3, oktobrī, preses konferencē "Rimi" Olimpiskajā centrā teica basketbola kluba "TTT Rīga" valdes priekšsēdētājs Juris Švanders.

“Paldies visiem, kuri atbalsta sieviešu basketbolu. Paldies visiem, kuri atbalsta TTT klubu. Paldies par interesi,” preses konferences ievadā teica Švanders. “Sākumā vēlos pateikt, ka iepriekšējās četrās sezonās ar pieejamiem resursiem klubs sasniedza maksimālos sportiskos mērķus.”

“Skatoties tālāk, saprotam, ka resursu ir par maz, lai ilgtermiņā sasniegtu vairāk. Nerunāju tikai par finanšu resursiem. Arī mūsu meitenēm, viņu skaitu un profesionālo izaugsmi. Ceļš uz augšu ir diezgan vienkāršs – sporta skolas, TTT sistēma (kadetes, juniores, lielā komanda), jaunatnes izlases. Pēc tam pieaugušās meitenes var lemt, kurā profesionālā komandā viņas spēlēs un pelnīs naudu.”

Šosezon ar meitenēm strādā valstsvienībā pieredzi guvušie fizioterapeiti Mārcis Jakovičs un Toms Ābeltiņš. “Nepieciešams, lai treneri un fizioterapeiti strādā vienā sasaitē. Meitenēm jāzina, ko gaida treneri. Treneriem jāzina, ko viņi var sagaidīt no meitenēm. Tad var sasniegt augstākus rezultātus.”

“Jāveido fiziskās sagatavotības un veselības vēsture, sākot no 10 gadu vecuma. Bez pilnvērtīgas fiziskās sagatavotības augstākā līmeņa basketbols nav iespējams. Tajā pašā laikā tas ļauj preventīvi izvairīties no savainojumiem. Sadarbībā ar LBS un sporta skolām vērojam katras meitenes izaugsmi – vai nav pārslodze.”

“Atskatoties pagātnē, redzams, ka TTT pa brīžiem ver vaļā jaunu lapu. Šoreiz teikšu, ka tā nav jauna lapa. Tā ir pārdomāta, ilgtermiņa jauna programma – gribētu, lai meitenes būtu vairāk, lai viņas gribētu spēlēt basketbolu. Lai viņas saprastu, kāpēc grib spēlēt. Lai izaugsme būtu skaidra. Lai meitenes būtu laimīgas, veselīgas un priecīgas.”

Līdzīga sadarbība nenotiek pirmo reizi. Piemēram. 2009. gada 22. janvārī TTT valdes priekšsēdis Andris Ameriks un SK “Rīga” parakstīja sadarbības līgumu ar sešām sporta skolām – “Rīdzeni” (šobrīd “Rīga/Centrs”), Juglu, Rīgas 47. vidusskolu, Rīgas 3. bērnu un jaunatnes sporta skolu (šobrīd “RBJSS Rīdzene”), basketbola klubu “Kolibri” un TTP.

Sadarbības sistēmas izveidi toreiz veicināja smagie finanšu apstākļi – 2008. gada novembra sākumā kļuva zināms par “Parex” bankas maksātnespēju. Kalendārā gada beigās no TTT aizgāja visas profesionālās spēlētājas, izņemot Zani Eglīti, Aiju Brumermani (Klakocku) un Meriki Andersoni.

Pēdējos septiņos gados, augot kluba ambīcijām un varējumam Eiropas kausos, sporta skolu iesaiste kļuva selektīvāka. Piemēram, 2017.-2020. gadā komandā vairāk ienāca BK “Kolibri”, bet 2022.-2024. gadā – “RBJSS Rīdzene” audzēknes.

“Filozofisks fons, taču tajā ir daudz patiesības,” ceturtdien teica Švanders. “Atgriežoties pie sportiskajiem sasniegumiem, mūsu uzdevums ir noturēties iekarotajās vietās – šajā sezonā ar mazām atlaidēm. Eiropas kausā mūsu mērķis ir “play-off” spēles, “BioSil” Sieviešu Baltijas basketbola līgā medaļas un, bez šaubām, zelts Latvijā.”

Pērn, 2023. gada 4. jūlijā, valdes priekšsēdētājs Rātsnamā notikušajā preses konferencē izvirzīja daudz augstākus mērķus. “TTT mērķis šajā sezonā ir atgriezties un nostiprināties Eirolīgā. Trīs gadu plāns paredz atgriešanos izslēgšanas spēlēs, bet pēc tam – arī cīņu par medaļām.”

“Kā jau teicu, tas ir saistīts ar resursiem,” Juris Švanders atskatījās uz minētā plāna pirmo gadu. “Var jau naudu piesaistīt vēl un vēl, bet ir divi mērķi. Pirmais – TTT jābūt piramīdas galvgalī, pēc iespējas vairāk jāspīd un jāsasniedz pēc iespējas labāki rezultāti. Manuprāt, vēl būtiskāk, ka tam līdzi nāk mūsu jaunieši un tā būtu lielākā sadaļa.”

“Virsmērķis – lai sabiedrība būtu vesela, gudra un laimīga. Sapratām, ka ilgtermiņā kaut ko sasniegt ir labi, bet tas nav galvenais. No šī mērķa neesam atteikušies. Varbūt...par medaļām tika pateikts par daudz. Trīs gados medaļas nebūs. Taču, lai mēs ietu uz priekšu un atkal nekristu atpakaļ – kā mūsu klubiem brīžiem gadās – pievērsāmies sistēmiskajai pusei. Būs vajadzīgi vairāk nekā trīs gadi.”

Rīgas Dome pirms gada ieplānoja klubam finansējumu nākamajām divām sezonām – biedru naudās 1.1 miljons eiro jeb vidēji 550 tūkstoši eiro sezonā – ar mērķi kvalificēties un spēlēt Eirolīgā. Daudz mazāku summu piešķīra privātie atbalstītāji. Eirolīgai kvalificēties neizdevās, toties izdevās pirmo reizi sasniegt Eiropas kausa jeb “EuroCup Women” ceturtdaļfinālu.

Pagājušajā sezonā kluba plānotais budžets bija 850 tūkstoši eiro. Šogad tas ir aptuveni divas reizes mazāks – jeb četras reizes mazāks nekā Rīgas VEF – ar piebildi, ka TTT junioru un kadetu komandas finansējumu saņem no citiem līdzekļiem. Jāsaprot, ka pakalpojumu izdevumi – zāles īre, autobuss, Eiropas kausa spēļu rīkošana u.c. – nav mazāki.

Valdības lēmumi palielināt izdevumus, lielie ārzemju aizņēmumi, arvien lielāki līdzekļi valsts parāda apkalpošanai, kā arī straujais inflācijas lēciens 2020.-2023. gadā, tai skaitā enerģijas resursu cenu pieaugums no 2021. gada otrās puses, padara reālo līdzekļu apjomu mazāku.

“(Lai gan Eirolīgā garantēto spēļu ir vairāk), izdevumi Eirolīgā no Eiropas kausa īpaši neatšķiras. Jā, līdzekļi tika pārtērēti ar domu, ka iesim tālāk. Neslēpšu, ka pārtēriņš tika segts no šīgada sezonas līdzekļiem. Negribu minēt nekādus ciparus, bet 2023. gada vasarā budžets tika apstiprināts diviem gadiem. Šīgada budžets nosedz mūsu vajadzības un turpinām spēlēt Eiropas kausā.”

“Ar atbalstītājiem mums iet grūti – atnāk un aiziet. Atbalstītājiem teorētiski var būt trīs motivācijas. Pamatmotivācija – biznesa intereses. Latvijā nav sieviešu basketbola tirgus, tāpēc koncepts strādā vāji un varam tikt pie mazām summām. Otrā, patriotiskā motivācija – dāvinājumi. Trešais – politiskas intereses.”

“Atbalstītāju nav daudz – padsmit. Aicinu piebiedroties tos, kuri grib atbalstīt sieviešu basketbolu, kuri grib pozitīvu reklāmu, strādāt kopā un sasniegt rezultātus. Minēto padsmit atbalstītāju skaits katru gadu mainās par apmēram 50%.”

“Mani ļoti uzrunāja Jura piedāvātais redzējums,” teica TTT galvenais treneris Mārtiņš Zībarts. “Domāju, ka klubā sapulcējusies domubiedru kopa, kura centīsies visas ieceres realizēt. Galvenais, kas uzrunāja – iespēja veidot sistēmu ar junioru komandām, lai būtu iespējams attīstīt spēlētājas un radīt vidi, kurā viņas var augt un sasniegt sportiskos mērķus."

“Vasara pagāja, skautojot talantīgākās jaunās spēlētājas. Domāju, ka šobrīd izdevies piesaistīt visas Rīgas un tuvējā reģiona talantīgākās spēlētājas, sākot no 14 gadu vecuma. Ieguldot darbu, viņas var kļūt par Latvijas valstsvienības spēlētājām un profesionālēm, kurām var pavērties ceļš uz ārzemēm, Mērķis – izveidot sistēmu, kurā var izaugt jaunās spēlētājas.

Prieks par spēlētāju atsaucību. Man blakus sēž Karlīne Pilābere, ar kuru basketbolā pavadīts daudz laika. Tāpat atsaucās kādreiz trenētās basketbolistes. Lai jaunās spēlētājas augtu, viņām blakus jābūt piemēram un sparingam treniņos, kādu nevar piedāvāt jaunatnes basketbolā. Izdevās radīt modeli – vienu piecinieku ar pieredzējušākām spēlētājām, pretī sparingojot jaunajām spēlētājām.

Sezonas mērķi ir pietiekami ambiciozi. Mums noteikti būs iespēja augt kā komandai. Sezonas mērķus paturam prātā, bet ikdienā koncentrējamies vienai spēlei – nākamajai spēlei. Mērķis ir katrā spēlē cīnīties par uzvaru.”

Pēc budžeta samazinājuma klubu pameta gandrīz visas profesionālās spēlētājas – iepriekšējās divas reizes līdzīga mēroga “aizplūšana” notika 2008. gada decembrī un 2022. gada vasarā. Pēdējā gadījumā sekoja kluba juridiskā statusa maiņa – nodibinājums tika pārveidots par biedrību, kuras dibināšanas sapulce notika 2022. gada 9. septembrī un komanda faktiski sapulcēta tikai oktobrī.

No pērnā sastāva palikusi tikai Tīna Grausa, tādējādi komanda izveidota faktiski no jauna, atzina Zībarts. “Tas bija lielākais izaicinājums. Manuprāt, pēc 2019. gada Eiropas čempionāta runāju par profesionālo spēlētāju skaitu – tas ir mazs. Šobrīd mums jāizveido stabils kodols no spēlētājām, kuras gatavas apvienot trenēšanos ar darbu vai studijām."

“Tālākā perspektīvā jānodrošina stabilitāte no gada uz gadu. Iepriekšējā ciklā (2017-2020) mums bija šāds stabils kodols. Varējām veidot komandu, katru gadu pastiprinoties un kļūstot arvien stiprāki. Tas ir pamatuzdevums. Šogad sanāk mākslīgi, jo mums ir deviņas spēlētājas, kuras ir jaunākas par 20 gadiem.”

Sastāvā ir septiņas 14-17 gadus vecas spēlētājas – Anna Liepiņa, Zane Straudovska, Marta Ploriņa, Mila Luzgina, Sindija Miščenko, Šarlote Skrebele, Sindija Sondore. “Domāju, ka 2025. gada pavasarī, pēc sešu mēnešu treniņiem un spēlēm, viņas būs cita līmeņa spēlētājas. Ja viņas izdosies noturēt vēl divus trīs gadus, tas būs labs pamats, lai TTT varētu pakāpeniski virzīties uz augstākiem mērķiem.”

Treneriem būs jāžonglē ar sastāvu no spēles uz spēli. Sastāvā ir trīs pilnībā profesionālas spēlētājas – Maja Loida, Ketija Vihmane un Ilze Jākobsone (pēdējā ar atvērto līgumu). Annai Dreimanei vakaros ir attālinātais darbs, medicīnas studentēm liela aizņemtība, turklāt Luīze Šepte atjaunojas pēc savainojuma. Eiropas kausa izbraukumos TTT dosies ar desmit spēlētājām.

“Ļoti uzrunāja ideja par Latvijas jaunajām spēlētājām, kurām būs iespēja attīstīties,” teica TTT kapteine Karlīne Pilābere. “Esmu pagodināta, ka treneris Zībarts aicināja uzņemties atbildību viņu audzināšanā. Jāsaka, kā ir – jaunās meitenes var mācīties no pieredzējušākām spēlētājām. Arī mēs, pieredzējušās, mācāmies no jaunajām meitenēm.”

“Domāju, ka šāda sistēma varētu būt ne tikai Rīgā – līdzīga spēku koncentrācija iespējama reģionos, lai jaunatnes basketbols attīstītos. Sajūtas saka, ka būs aizraujoša sezona.”

Kapteine apvieno spēlēšanu ar darbu un divu dēlu audzināšanu. “Treniņdarbs pielāgots skolniecēm un studentēm – treniņi notiek vakaros. Tas ir man izdevīgi – varu veltīt laiku otram darbam un savus bērnus izvadāt uz treniņiem.”

“Patīkami, ka kluba junioru programma turpinās,” teica “TTT junioru” galvenais treneris Aigars Nerips. “Tā ir viena no retajām iespējām visām jaunajām Rīgas basketbolistēm samērot spēkus, trenēties ar labākajiem un piedzīvot izaugsmi. Mūsu uzdevums – sagatavot meitenes pārejai no jaunatnes uz pieaugušo basketbolu.”

Latvijas jaunatnes basketbola līgā šosezon spēlē 112 meiteņu komandas. Latvijas čempionātā komandu skaits sarucis no 16 līdz 12. Kaimiņos, Lietuvā, jauno spēlētāju skaits ir mazāks, bet pieaugušo komandu skaits pieaudzis no 19 līdz 24. Ziemeļos, Igaunijā ir 10 komandas. Pierīgā un Rīgas aglomerācijā, kur dzimst vairāk bērnu nekā vidēji valstī, šosezon pārstāvēta tikai Jūrmala.

“Te ir problēma – acīmredzot, meitenes neredz skaidru izaugsmi un beidz sportot. Man ir četras meitas un viņas tam gājušas cauri,” atzina Švanders. “Tāpēc nepieciešama skaidra sistēma. Esmu centies iesaistīt Pierīgu, bet šobrīd klubu uztur Rīgas pašvaldība. Būtu nepieciešama Pierīgas pašvaldību iesaiste ar reāliem darbiem un reālu finansējumu. Tad līmenis būtu vēl labāks.”

Nākamajā gadā paredzētas pašvaldību vēlēšanas – Rīgā pirmās piecu gadu laikā. “Manā kompetencē nav spriest par vēlēšanu iznākumu. Ja ir veselais saprāts, jāsaprot, ka sieviešu basketbols mums ir ļoti vitāls. Manuprāt, populārākais sporta veids meitenēm. Šobrīd sakārtota gan kluba bāze, gan sportiskā sistēma, lai varētu iet uz priekšu un attīstība. Ir pārliecība par izdarīto.”