Atšķirībā no 1959. gada, kad TTT vārds pirmo reizi ieskanējās Eiropas arēnā, 21. gadsimtā “TTT Rīga” sastāvā nebija iespējams apvienot visas Latvijas labākās basketbolistes. Mūsu spilgtāko zvaigžņu – valstsvienības līderu Anetes Jēkabsone-Žogotas, Guntas Baško, Zanes Tamanes, Lienes Jansones – atalgojums Krievijā, Francijā, Spānijā un Itālijā tālu pārsniedza Rīgas kluba iespējas. Daļa perspektīvo junioru devās mācīties uz Ameriku, atliekot profesionāļu gaitu sākumu. Tāpēc komandas kodols tika veidots no pieejamām Latvijas valstsvienības basketbolistēm un tuvākajām rezervistēm. Lai nodrošinātu konkurētspēju, papildinājums tika meklēts ārzemēs.

Kaut arī cīņās ar klubu budžeta un starptautiskā basketbola zvaigžņu ziņā krietni pārākajām konkurentēm mērķis – kvalificēties Eirolīgas izslēgšanas turnīram – netika sasniegts, “TTT Rīga” starptautiskās cīņas veicināja sieviešu basketbola popularitāti. Četrās Eirolīgā nospēlētajās sezonās vērtīgu augstākā līmeņa starptautisko spēļu pieredzi ieguva Latvijas valstsvienības spēlētājas Ieva Tāre, Ieva Kubliņa, Zane Eglīte, Santa Dreimane, Aija Brumermane, Elīna Babkina, Anda Eibele, Kristīne Kārkliņa, Karlīne Nīmane, Dita Krūmberga, Ieva Veinberga, Zane Jākobsone. Daudzām Latvijas basketbolistēm, kā arī Rīgā spēlējušajām ārzemniecēm “TTT Rīga” sastāvā iegūtā pieredze un reputācija palīdzēja attīstīt profesionālo karjeru citās valstīs. 2008., 2010. un 2011. gadā “TTT Rīga” izcīnīja Latvijas čempionu titulu.

\

Ekonomiskā krīzes iespaidā sašaurinoties kluba atbalstītāju lokam, 2012. gada sezonas priekšvakarā “TTT Rīga” atteicās no starta Eirolīgā, lielāko akcentu liekot uz darbu ar jaunajā Latvijas un visupirms Rīgas, basketbola skolas audzēknēm. Galvenā trenera Aigara Neripa vadībā “TTT Rīga” jaunās līderes Ieva Krastiņa, Līga Šurkusa, Dita Rozenberga, Rūta Veidere, Kitija Laksa, Kate Krēsliņa izauga līdz valstsvienības spēlētāju līmenim. “TTT Rīga” sistēmā – gan galvenajā komandā, gan Aināra Čukstes trenētajā komandā “TTT Juniores” spēlēja daudzas Latvijas U18 un U20 spēlētājas, kuras veiksmīgi pārstāvēja valsti Eiropas jauniešu čempionātos.

2013./2014. gada sezonā, līdzās jaunajām spēlētājām komandā iesaistot arī ārzemēs pieredzi ieguvušās Baibu Eglīti un Ievu Kūlīti “TTT Rīga” uzvarēja Latvijas – Igaunijas līgas čempionātā un atguva Latvijas čempionu titulu.  2014. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā  Latvijas valstsvienības sastāvā piedalījās astoņas “TTT Rīga” basketbolistes.

2014./2015. gada sezonā,  Dubultpanākums tiek atkārtots arī 2015. gadā. Izcīnīti čempiona tituli Latvijas Čempionātā un Latvijas - Igaunijas apvienotajā līgā. Baltijas Sieviešu basketbola līgā izcīnīta otrā vieta. Komandā iesaistās, kā jau viena no līderēm, Kate Kresliņa un no ārzemēm pēc ilgāka pārtraukuma mājās atgriežas Zenta Meļņika. 2015. gadā Eiropas čempionāta finālturnīrā  Latvijas valstsvienības sastāvā piedalījās trīs “TTT Rīga” basketbolistes.

2015./2016. gada sezonā “TTT Rīga” jaunus izaicinājumus atrada FIBA Eiropas kausa izcīņas turnīrā un Austrumeiropas Sieviešu basketbola līgā. Eiropas arēnā izdevās atgriezties ar četrām uzvarām pirmajās piecās spēlēs, pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas iegūstot tiesības spēlēt FIBA kausa izcīņas izslēgšanas turnīrā. Sezonu vaiņagoja izcīnītie tituli trijos turnīros, nezaudējot nevienā spēlē. Austrumeiropas līgas pirmā turnīra uzvarētāju titulu nodrošināja deviņas uzvaras, Latvijas un Igaunijas līgā, kā arī Latvijas čempionāta finālspēlēs “TTT Rīga” uzvarēja visās 27 spēlēs. Komandas spēlētājas Anda Eibele, Ieva Krastiņa, Ieva Kūlīte, Zenta Meļņika un Liene Priede valstsvienības sastāvā piedalījās Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlēs, palīdzot izcīnīt tiesības spēlēt finālturnīrā. 

2016./2017. gada sezonā “TTT Rīga” pēc 30 gadu pārtraukuma līdzdalību Eiropas kausa izcīņā pabeidza ar pozitīvu uzvaru un zaudējumu bilanci, tomēr izslēgšanas turnīra pirmajā kārtā rīdzinieces divu spēļu summā ar trīs punktu starpību zaudēja Ungārijas komandai “VBW Cegled”. Austrumeiropas līgas finālspēlē nācās atzīt Košices “Good Angels” (Slovākija) pārākumu, bet Latvijas – Igaunijas līgā un Latvijas čempionātā “TTT Rīga” pārliecinoši izcīnīja pirmo vietu. 2017. gada jūnijā “TTT Rīga” basketbolistes Gunta Baško-Melnbārde un Ieva Krastiņa sieviešu valstsvienības sastāvā izcīnīja 6. vietu Eiropas čempionātā, iegūstot ceļazīmi uz 2018. gada Pasaules kausa izcīņu. 

2017./2018. gada sezonu “TTT Rīga” sāka ar jaunu galveno treneri – astoņas sezonas komandu vadījušo Aigaru Neripu amatā nomainīja Latvijas sieviešu valstsvienības galvenais treneris Mārtiņš Zībarts. Komanda atkal cīnījās četros turnīros. Eiropas kausa izcīņas grupas turnīrā sešas uzvaras sešās spēlēs, tai skaitā divreiz pār Grieķijas čempionvienību Pirejas “Olympiacos”, nodrošināja 1. vietu un tiesības izslēgšanas turnīrā iesaistīties no otrās kārtas. Astotdaļfinālā divās spēlēs nācās atzīt Turcijas komandas “Mersin” pārākumu (60:78 un 62:62). Austrumeiropas Sieviešu Basketbola līgā “TTT Rīga” pēc 11 uzvarām vienīgo zaudējumu piedzīvoja finālmača pēdējās sekundēs, ar 71:74 piekāpjoties Slovākijas čempionvienībai Košices “Good Angels”. Sezonai zelta punktus izdevās pielikt ar piekto uzvaru Latvijas – Igaunijas līgas finālturnīrā un Latvijas Sieviešu basketbola līgas finālsērijā. Šajos turnīros “TTT Rīga” sezonas laikā nezaudēja nevienā spēlē. 2018. gada septembrī četras “TTT Rīga” basketbolistes – Gunta Baško, Ieva Krastiņa, Kate Krēsliņa un Baiba Eglīte – valstsvienības sastāvā piedalījās Pasaules kausa izcīņā.

2018./19. gada sezonā “TTT Rīga” otro gadu pēc kārtas trenēja Latvijas sieviešu valstsvienības galvenais treneris Mārtiņš Zībarts. Komanda piedalījās četros turnīros, trijos no tiem uzvarot ar perfektu bilanci. Pirmais tituls tika izcīnīts 10. martā Latvijas, Igaunijas, Lietuvas līgas finālā, kur ar 76:62 pārvarēta Kauņas “Aistes LSMU” barjera. Nedēļu vēlāk pēc trīs gadu pārtraukuma meitenes uzvarēja Austrumeiropas līgā, finālspēlē ar 73:63 uzvarot “Tsmoki Minsk”. Neizpalika arī Latvijas līgas uzvara. “TTT Rīga” basketbolistes 18. reizi kluba vēsturē kļuva par vietējās līgas čempionēm, sērijā līdz trim uzvarām sakaujot “TTT Juniores”. Par sezonas lielāko sasniegumu var uzskatīt atgriešanos Eirolīgas pamatturnīrā, kur pēdējo reizi meitenes spēlēja 2011. gadā. Lai to izdarītu vispirms bija jāuzveic Anetes Šteinbergas pārstāvētais Venēcijas “Reyer”. Divu spēļu summā ar 140:112 Latvijas čempiones pārliecinoši uzvarēju Itālijas komandu un iesoļoja Eirolīgā. “TTT Rīga” B grupā demonstrēja lielisku sniegumu, divreiz sīvā cīņā pārspējot Turcijas grandu “Fenerbahce”. Diemžēl neveiksme grupas pēdējā spēlē pret “Sopron Basket” komandu no otrās vietas atsvieda uz ceturto. Ceturtdaļfinālā bija jāspēkojas ar Krievijas superklubu UGMK, kuras sastāvā var atrast nevienu vien zvaigzni. UGMK latiņa izrādījās nepārvarama, tomēr jāatzīmē, ka klubs pirmo reizi kopš Uļjanas Semjonovas laikiem iekļuva Eirolīgas “Top 8”. 2019. gada Eiropas čempionātā valstsvienības sastāvā spēlēja piecas “TTT Rīga” basketbolistes: Ieva Pulvere, Kate Krēsliņa, Karlīne Pilābere, Aija Brumermane un Kristīne Vītola.

Tā turpināt tālāk!

Rezultāti

Tiesa, uz lielo politisko pārmaiņu fona TTT renesanse palika lāga nenovērtēta un arī neizbaudīta, jo PSRS čempionāts sabruka līdz ar visu lielvalsti. Diāna Unbedahte, Svetlana Zitāne, Sanita Pētersone, Diāna Skrastiņa, Dace Krūmiņa, Anda Jēkabsone, Zanda Redāla, Anita Eglīte — pēc diviem gadiem viņas veidoja atjaunotās Latvijas valstsvienības kodolu, izturot pirmos pārbaudījumus Eiropas čempionātos zem neatkarīgās Latvijas karoga. 

Pārmaiņas skāra ne tikai komandas sastāvu un sacensības, bet arī komandas statusu. 1990. gada pavasarī komanda pameta arodbiedrību sporta biedrības Daugava paspārni un tika nodibināts TTT basketbola klubs. Patstāvībai līdzi nāca ne tikai brīvība, bet arī jauni pienākumi. Tradicionālās sacensību sistēmas izjukšana un alternatīvu meklēšana, profesionālā sporta attiecību legalizēšana un garantētā valsts finansējuma pazušana — jaunās paaudzes treneri, funkcionāri un sportisti saskārās ar jauniem pārbaudījumiem un izaicinājumiem. Arī asāku konkurenci, jo Latvijā vairs nedarbojās tās centralizētās varas sviras, kas trīsdesmit gadu garumā bija nodrošinājušas vienlīdzības zīmi starp TTT un Latvijas (PSR) izlasi.

TTT zīmols bija saglabāts, bet deviņdesmitajos gados vairākas sezonas TTT nebija labākā komanda Latvijā. Atgriezties līderpozīcijā palīdzēja ciešāka sadarbība ar Rīgas domi, kas aizsākās 2000. gada vasarā. TTT atguva valsts čempionu titulu un 2002. gada sezona kā pirmā neatkarīgās Latvijas sieviešu basketbola komanda piedalījās Eiropas kausa izcīņā.

Rezultāti

Sastāvā iecirstos robus aizpildīja Latvijas jauniešu treneru – Augusta Raubena, Viktora Strupoviča, Andra Purkalna u.c. – sagatavotās rezerves. Sešdesmito gadu vidū TTT papildināja Rīgas Bērnu sporta skolu absolventes Dzintra Grundmane, Maiga Traukmane-Graudiņa, Ieva Augle, Tamāra Kārkliņa-Hendele, Zanda Grāve, Ingrīda Bergvalde-Ose un Māra Žvīgule-Bogdanoviča, 1968. gada vasarā TTT ieplūda nākamais talantu vilnis — māsas Maija un Maiga Salenieces, Silvija Skulme, Inta Pliuna-Pāne, Lilita Svarinska-Bergvalde. Un, protams, Uļjana Semjonova.

13 gadu vecumā jau līdz 192 cm izaugusī Uļa no Medumiem teju vai pret pašas gribu tika atvesta uz Rīgu, kur basketbola ābeci viņai iemācīja Augusts Raubens. Divus gadus vēlāk Semjonova PSRS izlases sastāvā kļuva par Eiropas junioru čempioni, pēc trim gadiem kopā ar TTT kļuva par PSRS čempioni un Eiropas kausa ieguvēju, un PSRS pieaugušo izlases sastāvā izcīnīja pirmo no desmit Eiropas čempiones medaļām. Garais augums viņai nodrošināja nopietnas priekšrocības, bet tās izmantot palīdzēja grūtos treniņos noslīpētā tehnika un labā basketbola izpratne. Visas karjeras garumā vidēji mačā viņas guvums svārstījās starp 20 un 30 punktiem. Turklāt Semjonovas klātbūtne drošināja partneres un viesa paniku pretiniecēs, jo pirms katra metiena bija skaidrs, kā rokās neveiksmes gadījumā nonāks atlēkusī bumba. 

Uļas iesaistīšanās TTT komandu padarīja tikpat kā neievainojamu.1968. gada sezonā TTT pirmo reizi uzvarēja visās 30 oficiālajās spēlēs (22 PSRS čempionātā mačos un 8 Eiropas kausa izcīņā). Absolūtais rekords tika atkārtots 1972. un 1973. gada sezonās. TTT apturēšanai pretinieču treneri rīkojuši īpašus konsīlijus, liekot kopā visus prātus pareizākās taktikas izstrādāšanai cīņai ar Semjonovu. Tika kaldināti daudzpakāpju plāni — vienai komandai vajadzēja censties maksimāli nokausēt rīdzinieču pamatspēlētājas, lai citai vienībai nākamajā dienā būtu lielākas izredzes. Savu “artavu” šajā cīniņā deva tiesneši, izkārtodami personisko piezīmju nastu Semjonovai un citām TTT līderēm, kā arī izliekoties neredzam pretinieču pārkāpumus. Viss bija velti — konkurentu ieceres sabruka, atduroties pret Raimonda Karnīša izstrādātajiem taktikas rēbusiem un „zelta meiteņu” spēju tos īstenot laukumā gan dzelžaini aizsargājoties, gan mērķtiecīgi darbojoties uzbrukumā.

Rīgas komandu uz brīdi piebremzēja tikai Semjonovas slimība, kuras dēļ centra spēlētāja izlaida 1974. gada sezonas pirmo daļu un atlikušajās spēlēs nepaguva noķert jaunās čempiones Ļeņingradas “Spartak”. Savukārt 1978. gada sezonā PSRS čempionāta garajā 37 spēļu distancē rīdzinieces piedzīvoja septiņus zaudējumus, finišēja plecu pie pleca ar Maskavas apgabala “Spartak” un pārspēlē piekāpās ar 60:68. Svarīgākās spēles TTT aizvadīja tikai ar sešu septiņu pieredzējušo līderu spēkiem – par maz, lai garo sezonas distanci veiktu vienmērīgā uzvarētāju tempā. Bet tā bija tikai īsa atkāpšanās pirms vēl vienas uzvaru sērijas. 

No 1966. līdz 1983. gadam Rīgas komanda Eiropas kausa izcīņā uzvarēja 115 spēlēs pēc kārtas un panākumu sērija noteikti būtu bijusi vēl garāka, ja PSRS sporta vadība vairākus gadus (1976., 1978., 1979., 1980.) nebūtu liegusi spēlēt Eiropas kausa izcīņā, aizbildinoties ar nepieciešamību taupīt līderu spēkus, gatavojoties olimpiskajām spēlēm.

Līdzās karjeras zenītā esošajai Semojonovai komandas spēku veidoja TTT trešās un ceturtās paaudzes spēlētājas — Ilze Šulca-Brumermane, Lorita Vasiļjeva-Sauša, Līga Grīnberga-Lisnere, Vita Dūdiņa-Elksne, Inita Rītiņa-Kresa, Marianna Feodorova, Ilga Briede-Priedoliņa, Anete Muižniece-Brice. 1980. gada sezonā TTT PSRS meistarsacīkstēs atkal uzvarēja visās 27 spēlēs. Pēc Maskavas olimpiskajām spēlēm padomju komandām atkal atļāva piedalīties Eiropas klubu turnīros un TTT izcīnīja Eiropas kausu gan 1981., gan 1982. gadā.

Tomēr tieši starptautiskajā arēnā TTT saņēma pirmo brīdinājumu par komandas spēles stila atpalikšanu no basketbola modes tendencēm. 1983. gada pavasarī Eiropas kausa izcīņas pusfināla mačos ar Rietumvācijas čempionvienību Diseldorfas “Agon 08” rīdzinieces negaidīti zaudēja divu spēļu summā — 75:73 un 49:52. Vācu klubā spēlējošās amerikānietes spēja ierobežot pat Semjonovu, un Eiropas kauss togad devās uz citu mājvietu. Vienubrīd šķita, ka tas bijis tikai nepatīkams starpgadījums, un 1985. gada sezonā TTT Eiropas arēnās uzvarēja astoņos mačos no vietas. Taču devītajā — finālā — atkal nācās paklupt. Šoreiz pret Itālijas čempionvienību “Fiorella” (55:63).

Astoņdesmito gadu vidū TTT pamazām atkāpās no augstākās virsotnes arī Padomju Savienībā. Konkurentēm nāca talkā revolūcija noteikumos — trīspunktnieku parādīšanās cēla snaiperu vērtību, liberālie traktējumi atraisīja rokas asai aizsardzībai. Aizvien biežāk pretinieces traucās ātrajos uzbrukumus, cenšoties tos veiksmīgi noslēgt, līdz Semjonova būs paguvusi ieņemt savu vietu aizsardzības centrā.

Pēdējais lielais panākums, maksimāli izmantojot Uļas potenciālu, tika gūts 1987. gadā, kad TTT Liliānas Ronketi Eiropas kausa izcīņas finālspēlē ar 87:80 pārspēja Milānas “Deborah” vienību.  Uļjana Semjonova šajā spēlē guva 42 punktus. Vēl spēlēja Vita Elksne (15), Ludmila Jermolajeva (11), Dace Krūmiņa (8), Marita Strazdiņa (5), Anita Plotka (4) un Anete Muižniece (2). Uz rezervistu soliņa partneres atbalstīja Sandra Balode, Jolanta Roze un Zane Rozīte. Komandu vadīja Andris Purkalns, kurš galvenā trenera amatā aizstāja veselības stāvokļa dēļ demisionējušo Raimondu Karnīti.

TTT komandas rezultātu hronika

TTT pirmajā sastāvā spēlēja Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta pasniedzēja Rozālija Zemvalde un studente Dzintra Ķiepe, diplomētās sporta speciālistes Ligita Altberga un Mirdza Jonāne, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas aspirante Vita Siliņa un studente Iveta Kraukle, Rīgas Medicīnas institūta studentes Helēna Bitnere-Hehta (jau Eiropas čempione PSRS izlases sastāvā!), Jolanta Kalniņa un Ingrīda Strupoviča, inženiere ķīmiķe Guna Karlsone, Rīgas Radiorūpnīcas strādniece Sarmīte Martinova, TTT šūšanas darbnīcas strādniece Ināra Pirtnieka-Apse un Rīgas Industriālā politehnikuma audzēkne Skaidrīte Smildziņa. Dažus mēnešus vēlāk komandā atgriezās trīskārtējā Eiropas čempione Dzidra Karamiševa, kura pirmo treniņu laikā vēl auklēja mazo dēliņu.

1959. gada pavasarī TTT komanda izcīnīja pirmo vietu Padomju Savienības labāko klubu komandu turnīrā, 1960. gadā pirmo reizi kļuva par PSRS čempioni un pirmo reizi izcīnīja Eiropas valstu čempionvienību kausu, divās finālspēlēs pārspējot Sofijas “Slavia” (62:28 un 49:43). Šīs uzvaras ievadīja TTT pirmās paaudzes desmit gadu panākumu sēriju, ko pārtrauca tikai viena neveiksme Eiropas kausa izcīņā 1963. gadā, kad rīdzinieces apstājās pusfinālā.

Komandas dibinātājs un pirmais treneris Oļģerts Altbergs prata saliedēt monolītā komandā 12 raksturos atšķirīgas spēlētājas un izmantot katras trumpjus. Viņa meistarstiķis bija divu augstas klases centra spēlētāju — Skaidrītes Smildziņas-Budovskas un Silvijas Ravdones-Kroderes — spēku apvienošana nepārspējamā tandēmā, kas valdīja zem groziem, kaldinādams uzvaras gan TTT komandai, gan PSRS izlasei. Komandas “smadzeņu centru” veidoja aizsardzības līnijas duets Dzidra Uztupe-Karamiševa un Helēna Bitnere-Hehta, bet savu ieguldījumu komandas panākumos deva ikviena basketboliste.

1963. gada sezonā Altbergu trenera postenī nomainīja tikko spēlētāja karjeru beigušais VEF komandas kapteinis Raimonds Karnītis. Viņš nebija tik smalks psihologs, tāpēc spēlētāju ģērbtuvē biežāk sākušas līt asaras. Toties Karnītis bija nepārspējams basketbola taktikas guru, kurš visaugstāk vērtēja darbību efektivitāti un prata to panākt no savām audzēknēm. Savukārt samilzumus galvenā trenera attiecībās ar spēlētājām paīdzēja nogludināt viņa ilggadējā palīdze Dzidra Karamiševa.

Sešdesmito gadu vidū TTT nebija pavisam neuzvarama komanda. Pa zaudējumam tika piedzīvots gan Eiropas kausa izcīņas mačos ar Sofijas, Krakovas un Prāgas komandām, gan PSRS čempionāta cīņās ar tuvākajām konkurentēm, kuras gadu no gada mainījās — Ļeņingradas “Burevestņik”, Tbilisi GPI, Maskavas “Dinamo”, Maskavas apgabala “Spartak”, Viļņas “Kibirkštis”. Tomēr izšķirošajās spēlēs rīdzinieces allaž uzvarēja, jo nevienai sāncenšu komandai nebija tik laba centra spēlētāju dueta, tik līdzsvarota sastāva visās pozīcijās, tik perfekta spēles taktiskā plāna, tik dzelžainas disciplīnas tā īstenošanā un tik nesalaužamu cīnītāju.

TTT komandas rezultātu hronika